Par mums Informācija masu medijiem
Par mums

Informācija masu mēdijiem

Atklās Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Biomedicīnas tehnoloģiju kompleksu

 

2016. gada 26. maijā plkst. 14.00 Rīgā, Rātsupītes ielā 1 k-1 svinīgi tiks atklāts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) Biomedicīnas tehnoloģiju komplekss.

Jaunais komplekss ir valsts nozīmes pētniecības infrastruktūras objekts, kas izveidots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējuma atbalstu. Jaunizveidotā pētnieciskā infrastruktūra dos iespēju veikt unikālus pētījumus jaunu ārstniecības preparātu un diagnostikas līdzekļu izstrādei, tostarp vēža diagnosticēšanai un ārstēšanai, kā arī jaunu vakcīnu radīšanai.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, universitāšu pārstāvji un BMC sadarbības partneri.

BMC direktors Jānis Kloviņš: „Jaunajā kompleksā ar kopējo platību 1540 m2 ir izveidoti divi īpašiem pētniecības standartiem aprīkoti laboratoriju bloki darbam ar cilvēku šūnām un laboratorijas dzīvniekiem. Šāds komplekss, kas ir vienīgais Latvijā, ir aprīkots ar īpašu ventilācijas un drošības sistēmu, kas paver iespējas Latvijā veikt pētījumus pasaules līmenī sadarbojoties ar ārzemju labākajiem zinātniekiem, kā arī nodrošināt Latvijas vadošo augstskolu studentu apmācību.

Biomedicīnas tehnoloģiju kompleksa izveidē kopumā ieguldīti 3,16 milj. EUR, no kuriem 2,79 milj. EUR ir ERAF līdzfinansējums.

 

KONTAKTINFORMĀCIJA

Līga Vonda

Direktora vietniece finanšu un administratīvajos jautājumos

Tālrunis: 26395042, 67808206

E-pasts: liga.vonda@biomed.lu.lv


 

 

2013. gada 31. decembrī noslēgusies ERAF 2.1.1.1. aktivitātes projekta 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/044 „Uz autoantivielu noteikšanu balstītu ļaundabīgo audzēju diagnostikas un prognostikas testu izstrāde” īstenošana.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra projekta „Uz autoantivielu noteikšanu balstītu ļaundabīgo audzēju diagnostikas un prognostikas testu izstrāde” mērķis bija, izmantojot modernas molekulārās bioloģijas metodes, izstrādāt un validēt principiāli jaunu ļaundabīgo audzēju diagnostikas un/vai prognostikas testu, kas dod iespēju atklāt audzējus agrīnā stadijā un prognozēt slimības gaitu, tādējādi sekmējot zinātnes un ražošanas integrāciju un dodot ieguldījumu sabiedrības veselības aprūpes uzlabošanā un tautsaimniecības attīstībā. Projekta īstenošanas gaitā rūpnieciskā pētījuma ietvaros, piesaistot vairāk kā 2000 dalībnieku, tika izveidota apjomīga seruma paraugu biobanka un klīniskās informācijas datu bāze, kā arī izveidoti kuņģa un prostatas vēža diagnostikas biomarķieru paneļi - unikālas audzēju antigēnu kombinācijas, ar kuru palīdzību iespējams noteikt autoantivielu kā diagnostisku/prognostisku biomarķieru klātbūtni serumā, kas agrīnās audzēja attīstības stadijās ar ievērojamu precizitāti spēj detektēt audzēja klātbūtni organismā. Projekta eksperimentālās izstrādes posmā tika noteikts piemērotākais tehnoloģiskais risinājums klīnikā pielietojamu vēža diagnostikas un/vai prognostikas testu izstrādei, tika izgatavoti un notestēti šo seroloģisko testu prototipi. Projekta gaitā iegūtie pētījuma rezultāti tika apkopoti četrās starptautiski citējamās oriģinālās zinātniskajās publikācijās un ziņoti piecās starptautiska mēroga zinātniskajās konferencēs, kas veicināja Latvijas zinātnes sasniegumu popularizēšanu un atpazīstamību pasaules zinātnes telpā. Projekta īstenošanas laikā tika sagatavots, iesniegts un apstiprināts viens Eiropas patenta pieteikums.

Informācija sagatavota: 31.03.2014.

 

2013. gada 31. decembrī  noslēgusies ERAF 2.1.1.1.aktivitātes projekta Nr. 2010/0311/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/022 „Jaunu DNS diagnostikas testu izstrāde un validācija lietošanai klīniskajā praksē” īstenošana

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra projekta „Jaunu DNS diagnostikas testu izstrāde un validācija lietošanai klīniskajā praksē” mērķis bija ieviest dislipidēmijas un sirds slimību ģenētiskā riska noteikšanu Latvijā, kas uzlabotu sirds slimību profilaksi un ārstēšanu, palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un samazinātu mirstību, palielinātu biofarmācijas uzņēmumu konkurētspēju un farmācijas produktu eksporta pieaugumu Latvijā. Projekta īstenošanas gaitā rūpnieciskā pētījuma ietvaros tika izstrādāti gēnu diagnostikas testam piemēroti ģenētisko marķieru paneļi – viens multifaktoriālajai dislipidēmijai un viens iedzimtajai dislipidēmijai, kā arī tika izstrādātas jaunas genotipēšanas metodes un tehnoloģijas, kuras tika turpmāk pielietotas paneļu testēšanā un pēc to efektivitātes noteikšanas arī validēšanā. Projekta eksperimentālās izstrādes posmā notika multifaktoriālās dislipidēmijas un iedzimtās dislipidēmijas paneļu ģenētiskās diagnostikas prototipu izstrāde. Iedzimtās dislipidēmijas panelis tika piedāvāts Latvijas kardioloģijas un endokrinoloģijas speciālistiem kā ģenētiskās diagnostikas pakalpojums. Ģenētiskās diagnostikas prototipi un Ģenētiskās diagnostikas pakalpojumi, kā arī regulārā sadarbība ar Latvijas vadošajiem kardioloģijas un endokrinoloģijas speciālistiem sniedz Latvijā līdz šim vēlīni atklātās dislipidēmijas ģenētiskās diagnosticēšanas iespēju. Veicot pacientu ģimenes locekļu testēšanu, nākotnē būs iespējams savlaicīgi identificēt mutāciju nesējus, kas sniegs iespēju uzsākt terapiju un veselības stāvokļa monitoringu vēl pirms simptomu parādīšanās. Tādejādi tiks uzlabota sirds slimību profilakse un ārstēšana, palielināta Latvijas iedzīvotāju dzīvildze un samazināta mirstība. Savukārt izstrādātie Ģenētiskās diagnostikas prototipi un patenti ļaus palielināt biofarmācijas uzņēmumu konkurētspēju un farmācijas produktu eksporta pieaugumu Latvijā. Projekta gaitā iegūtie rezultāti tika apkopoti divās starptautiski citējamās zinātniskajās publikācijās, kas veicināja Latvijas zinātnes sasniegumu popularizēšanu un atpazīstamību pasaules zinātnes telpā, kā arī projekta īstenošanas laikā tika sagatavoti un iesniegti divi patenti – viens Latvijas Republikas Patentu valdē, otrs Eiropas patentu ofisā. 

Informācija sagatavota: 24.03.2014.

 

2013. gada 31. decembrī noslēgusies APP „Latvijas Valsts augļkopības institūta” un sadarbības partnera APP „Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” ERAF 2.1.1.1. aktivitātes projekta 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/155 „Efektīvu augļaugu atveseļošanas paņēmienu un jaunu patogēnu diagnostikas komponenšu izstrāde vīrusbrīva stādāmā materiāla iegūšanai” īstenošana.

Projekta īstenošanas gaitā, izstrādājot efektīvus augļaugu atveseļošanas paņēmienus un jaunas patogēnu diagnostikas komponentes, izveidots sertificēta augļaugu pavairojamā materiāla audzēšanas sistēmas pamatposms – etalonaugu kolekcijas. Projekta rezultātā ir iegūti pirmie vīrusbrīvie etalonaugu kategorijai atbilstoši ābeļu un bumbieru mātes augi (ciltskoki) tālākai pavairošanai un pirmsbāzes materiāla iegūšanai sertificēta stādāmā materiāla sistēmas ieviešanai valstī un izveidotas pirmsbāzes materiālam atbilstošas kolekcijas avenēm un upenēm.

Lai sasniegtu projekta vispārīgo mērķi, sasniegti sekojoši specifiskie mērķi:

1) Izstrādāti paņēmieni ābeļu un bumbieru somaklonālās mainības samazināšanai in vitro pavairošanas un atveseļošanas laikā un izveidota marķieru kopa somaklonālās mainības agrīnai diagnostikai in-vitro materiālā;

2) Noskaidrotas sakarības starp BRV ģenētisko dažādību, tā pārnesē iesaistīto Cecidophyopsis ģ. pumpurērču sugu sastāvu un Ribes ģ. augu rezistenci;

3) Izstrādāti vīrusu eliminācijas un stādmateriāla atveseļošanas paņēmieni ābelēm, bumbierēm, avenēm un upenēm;

4) Izstrādātas efektīvas un laboratorijas ikdienas praksē ērti pielietojamas ELISA testa pamatkomponentes BRV diagnostikai – specifiskas antivielas.

Projekta realizācijas rezultātā sagatavoti un iesniegti trīs patentu pieteikumi Latvijas Republikas Patentu valdē, sagatavotas septiņas zinātniskas publikācijas (t.sk. 2 publicētas 3 iesniegtas publicēšanai, 2 sagatavotas iesniegšanai), par projekta realizāciju un sasniegtajiem rezultātiem publicētas piecas konferenču tēzes un informācija sniegta piecos ziņojumos zinātniskās konferencēs.

Informācija sagatavota: 20.02.2014.

 

2013. gada 30. septembrī noslēgusies ERAF 2.1.1.1. aktivitātes projekta Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/076  „Prognostiska imūnterapijas lietderīguma un efektivitātes testēšana: metodes izveide personalizētai imūnterapeitisko preparātu pielietošanai onkoloģijā” īstenošana.

Lai uzlabotu onkoloģisko pacientu imūnterapijas efektivitāti, projekta ietvaros pārbaudīta vairāku imunitāti stimulējošu preparātu ietekme uz cilvēka limfocītiem pēc to izdalīšanas no perifērajām asinīm.  Nosakot ex vivo personas perifēro asiņu limfocītu atbildi uz preparātu pirms preparāta saņemšanas un korelējot ex vivo iegūtos datus ar terapijas iznākumu, ir izveidota personalizēta prognostiska imūnterapeitisko preparātu lietošanas lietderīguma un efektivitātes testēšanas metodika ar pielietojumu klīnikā onkoloģisko pacientu imūnterapijas prognozējamības paaugstināšanai un imūnterapijas efektivitātes palielināšanai. Papildus izstrādātai metodikai, projekta gaitā tika arī nopublicēti trīs raksti starptautiskos, recenzējamos izdevumos.  

Informācija sagatavota: 18.12.2013.

 

2013. gada 30. septembrī noslēgusies ERAF 2.1.1.2. aktivitātes projekta Nr. 2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/048 „Jaunas universālas hepatīta B rekombinantās vakcīnas prototipa izstrāde” īstenošana

Projekts tika veltīts cilvēka hepatīta B vīrusa (HBV) jauna tipa vakcīnas prototipa izstrādei, ietverot vienā rekombinantā vakcīnā kā profilaktiskas, tā terapeitiskas vakcīnas īpašības. Šim nolūkam uz HBV kor-antigēna daļiņu virsmas tika izvietoti hepatīta B vīrusa virsmas antigēna preS1 daļas fragmenti un izpētītas šo jaukto struktūru imunoloģiskās un tehnoloģiskās īpašības. Projekta gaitā izpētīta virkne rekombinanto vīrusveidīgo struktūru, kurās izmantoti dažādi kor-antigēna un HBV preS1 garuma un struktūras varianti. Vakcīnas kandidātu profilaktiskās īpašības pētītas pēc B-šūnu atbildes pelēs, nosakot specifisko anti-HBc un anti-preS1 antivielu līmeni. Iegūto serumu vīrusneitralizējošās īpašības parādītas Tupaia belangeri modelī, inficējot tupaijas hepatocītus ar HBV. Terapeitiskās vakcīnas īpašības, ko nosaka T-šūnu (CTL) epitopu klātbūtne kor-antigēnā, tika pētītas pēc T-šūnu proliferācijas un citokīnu indukcijas imunizētu peļu liesas šūnu kultūrā. Parādīta iespēja rekombinantās struktūrās esošo nespecifisko nukleīnskābi nomainīt ar CpG oligonukleotīdiem, kas aktivē imūnsistēmas reakcijas, izraisot citokīnu – I-tipa interferonu, IL-12 u.c. – producēšanu. Alternatīvajām vīrusveidīgajām struktūrām tika vispusīgi izpētītas tehnoloģiskās īpašības – sintēzes līmenis baktērijās, attīrīšanas iespējas, vīrusveidīgo daļiņu iznākums un stabilitāte. Sadarbībā ar Minhenes tehniskās universitātes Virusoloģijas institūtu vakcīnas kandidātu imunoloģiskās īpašības tika pētītas arī HBV-transgēnajās pelēs.

Pēc imunoloģisko un tehnoloģisko īpašību kopuma raksturotās rekombinantās vīrusveidīgās struktūras, kā arī iegūtie peļu serumi sagatavoti tālākiem pētījumiem šūnu kultūrās, kas saturēs nesen atklāto HBV receptoru NTCP (nātrija tauroholāta ko-transporta polipeptīds), kuru paredzēts klonēt dažādās eikariotisko šūnu līnijās, izmantojot alfa-vīrusu vektorus. Projekta rezultāti ietver sešas tehnoloģijas, trīs rakstus starptautiskos izdevumos un vienu Latvijas patentu. 

Informācija sagatavota: 11.03.2014.

 

 

2013. gada 31. martā noslēgusies ERAF 2.1.1.2. aktivitātes projekta Nr. 2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/004 „Latvijas biomedicīnas pētījumu integrācija Eiropas zinātnes telpā” īstenošana

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) īstenotā projekta ietvaros zinātnieki ir apmeklējuši 100 starptautiskas zinātniskas konferences un kongresus, devušies 47 vizītēs uz ārvalstu zinātniskajām institūcijām, kā arī organizējuši 14 seminārus ar ārvalstu vieslektoru piedalīšanos. Dalība šajos pasākumos deva iespēju sekot līdzi jaunākajiem atklājumiem un pētījumu attīstības tendencēm BMC attīstības stratēģijā definētajos pētījumu virzienos, prezentēt savu pētījumu rezultātus, sniedzot mutiskus vai stenda referātus, kā arī apspriest iespējamos sadarbības virzienus un vienoties par kopēju pētījumu uzsākšanu. Par šo pasākumu efektivitāti zinātnisko kontaktu veidošanā un nostiprināšanā liecina arī tas, ka šī projekta ietvaros BMC zinātnieki piedalījās 11 starptautiskās sadarbības projektu iesniegumu sagatavošanā ES 7. IP vai līdzvērtīgiem starptautiskiem projektu konkursiem. Turklāt, šī projekta ietvaros tika īstenota virkne publicitātes pasākumu – izveidota mūsdienīga, informatīva un funkcionāla BMC oficiālā mājas lapa, izdots informatīvs buklets par BMC profilu un galvenajiem pētījumu virzieniem un izgatavoti informatīvi stendi par BMC vēsturi, kas kopumā ir devuši būtisku ieguldījumu BMC atpazīstamībā un nodrošināja informācijas pieejamību par BMC gan starptautiskajai zinātnes sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrībai.

Informācija sagatavota: 24.05.2013.

 

 

2012. gada 31. decembrī noslēgusies ESF 1.1.1.2. aktivitātes projekta Nr. 1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/150 „Slimību patoģenēzes ģenētisko un molekulāro mehānismu izpēte un jaunu terapijas un diagnostikas līdzekļu izstrāde” īstenošana

BMC zinātnieku īstenotais projekts sastāvēja no trīs savstarpēji integrētām zinātniskajām aktivitātēm. Projekta aktivitātes „Vīrusveidīgo daļiņu funkcionālā un strukturālā izpēte” ietvaros tika izpētīti bakteriofāgu phiCb5 un Qβ strukturālie proteīni, izstrādātas metodes Hepatīta B vīrusa serdes antigēna producēšanai un modificēšani, kā arī izstrādāta un optimizēta HBV vakcīnu prototipu sintēze zīdītāju šūnu kultūrās, izmantojot alfavīrusu vektorus. Projekta aktivitātes „Vēža veidošanās un rezistences molekulāro mehānismu izpēte un audzēju antigēnu rasturošana” ietvaros vairākās vēža šūnu līnijās pirmo reizi tika atklāta pluripotences programmas indukcija kā reakcija uz genotoksiskām pretvēža iedarbībām. Aktivitātes ietvaros arī tika pētīti melanomas attīstības signālceļi un pierādīta dažādu mutāciju saistība ar melanomas attīstību. Vēža izpētes apakšaktivitātes „Audzēju antigēnu identificēšana” ietvaros tika analizēti iepriekšējos pētījumos identificēti antigēni, un noteikti tie, kas var kalpot kā mērķi pretvēža vakcīnu konstruēšanai un/vai terapeitisko aģentu adresēšanai uz audzēju šūnām. Projekta aktivitātes „Cilvēka patoloģiju ģenētiskā izpēte un gēnu diagnostiku izveidošana” ietvaros tika padziļināti raksturots kardiovaskulāro slimību, 2. tipa diabēta un esenciālā tremora pacientu ģenētiskais profils, kā arī noskaidrota janu GPCR gēnu funkcija un ģenētiskā asociācija. Tāpat šajā aktivitātē tika izveidoti vairāki klīnikā izmantojami gēnu testi.

Projekta izpildes dažādos etapos ar dažādu noslodzi tika iesaistīti 62 BMC zinātnieki (32 PLE izteiksmē). Projekta gaitā tika publicēti 20 raksti starptautiskos, recenzējamos izdevumos, izstrādātas 4 metodikas, deponētas 5 struktūras Proteīnu datu bankā un veikti 5 ieraksti Audzēju datu bāzē. Projekta noslēdzot, bija aiztāvēi 5 doktora darbi un 6 maģistra darbi, kā arī daļēji izstrādāti vēl 14 doktora darbi, kurus plānots aizstāvēt tuvāko gadu laikā.

Informācija sagatavota: 17.06.2013.

Ātrās saites



Mājas lapas izstrādi finansēja ERAF 2.1.1.2. aktivitātes projekts Nr. 2010/0196/2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/004 "Latvijas biomedicīnas pētījumu integrācija Eiropas zinātnes telpā".