Par mums Vēsture Dibināšana un attīstība
Vēsture

Dibināšana un attīstība

1993. gadā Latvijas molekulārās bioloģijas pamatlicēja prof. Elmāra Grēna vadībā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un LU Molekulārās bioloģijas institūts apvienojās ar vairākām LZA Mikrobioloģijas institūta zinātnieku grupām, kuri savus pētījumus veica biomedicīnas jomā, radot Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (LU BMC). No 2006. gada BMC ir neatkarīgs valsts zinātniskais institūts, turpinot ciešu sadarbību ar LU un citām augstskolām kā zinātniskajā, tā arī studiju darbā.

Sākotnējo BMC zinātnisko personālu veidoja 45 pētnieki, kas nodarbojās ar molekulārās virusoloģijas un nukleīnskābju ķīmijas pētījumiem, ko drīzumā papildināja arī vīrusveidīgo daļiņu un ļaundabīgo audzēju marķieru un infekcijas slimību molekulārajās epidemioloģijas pētījumi.

2001. gadā tika uzsākts Latvijas Zinātņu padomes sadarbības projekts „Latvijas populācijas genofonda pētījumi un to izmantošana cilvēka patoloģijas diagnostikā un profilaksē”, kas ievērojami veicināja cilvēka ģenētikas pētījumu attīstību Latvijā. Tā rezultātā 2006. gadā izveidota Valsts iedzīvotāju genoma datu bāze (VIGDB), kurā šobrīd jau ir vairāk par 33000 paraugu un kuru pētījumos izmanto zinātnieki no citām zinātniskajām institūcijām.

Iestāšanās Eiropas Savienībā pavēra iespējas apgūt Eiropas Struktūrfondu finansētus projektus, kas deva iespēju būtiski uzlabot BMC zinātnisko infrastruktūru, iekārtot Eiropas līmeņa laboratorijas un piesaistīt augsta līmeņa speciālistus. Struktūrfondu un Eiropas Komisijas ietvarprogrammas pētnieciskie projekti kopā ar Latvijas Valsts pētījumu programmām un individuālo pētījumu projektiem ir pamats BMC zinātniskajam devumam šodien un attīstības perspektīvas nākotnē.

2016. gada maijā tika atklāts BMC Biomedicīnas tehnoloģiju komplekss, kas ir valsts nozīmes pētniecības infrastruktūras objekts. Izveidojot Biomedicīnas tehnoloģiju kompleksu ir iespēja veikt unikālus pētījumus jaunu ārstniecības preparātu un diagnostikas līdzekļu izstrādei, tostarp vēža diagnosticēšanai un ārstēšanai, kā arī jaunu vakcīnu radīšanai.

Ciešā sadarbībā ar augstskolām tiek veikts darbs arī izglītības jomā. Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls, draudzīga vide un pasaules līmeņa aprīkojums nodrošina iespējas Latvijas un ārzemju studentu un doktorantu apmācībai.

Šobrīd BMC strādā vairāk nekā 120 zinātnisko darbinieku, kas darbojas piecos galvenajos pētniecības virzienos – cilvēka ģenētikā un slimību patoģenēzes mehānismu izpētē, vēža izpētē, biotehnoloģijā un struktūrbioloģijā, molekulārā mikrobioloģijā un virusoloģijā, molekulārā farmakoloģijā.

 

Ab Initio jeb kā mēs Latvijā izveidojām molekulāro bioloģiju

 <b>Pirmā daļa</b><br />Pirmā daļa
  <b>Otrā daļa</b><br />Otrā daļa
 

BMC ēka 1993. gadā

Ātrās saites



Mājas lapas izstrādi finansēja ERAF 2.1.1.2. aktivitātes projekts Nr. 2010/0196/2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/004 "Latvijas biomedicīnas pētījumu integrācija Eiropas zinātnes telpā".