Jaunumi2015. gada L´ORÉAL Latvijas stipendija „Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu Andai Hūnai ir piešķirta pētījumam „Autofāgijas loma novecošanās un pašatjaunošanās sadarbībā audzēju šūnu rezistencē pret terapiju”.
Iespējams, ka 28 gadus jaunās zinātnieces Andas Hūnas pētījumi ļaus padarīt pretvēža terapiju efektīvāku. Tas nozīmē, ka tūkstošiem cilvēku palielināsies iespējas atgūt veselību un pat saglabāt dzīvību. Tieši tādas ir likmes viņas izvēlētajā pētījumu jomā – vēža šūnu bioloģijā.
Kolēģi Andu Hūnu raksturo kā jaunu zinātnieci ar plašām zināšanām un interešu loku. Viņa dzimusi Priekulē, mācījusies Liepājas 1. ģimnāzijā. „Zinātne ir mana sirdslieta – kopš sāku domāt par profesijas izvēli, man nav bijis citu variantu. Liela loma bija manai bioloģijas skolotājai Valdai Doršai – viņa iemācīja nevis mācīties no galvas, bet vienmēr uzdot jautājumus „kāpēc?” un „ kā?”. Skolas laikā, sākot mācīties bioloģiju, sliecos uz „zaļo bioloģiju” – botāniku un iešanu dabā, tomēr, sākot studēt, nopietni ieinteresējos par šūnu bioloģiju, kas jau ir tā sauktās „baltās bioloģijas” lauciņš,” Anda stāsta par savu ceļu uz zinātni.
Jau studējot Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes 1. kursā, Anda Hūna sāka strādāt Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Vēža Šūnu bioloģijas laboratorijā. „Andai ir lielas darba spējas, neatlaidība un neatkarīgs, zinātkārs prāts. Viņai patīk paradoksālas idejas un sistēmbioloģija, kas prasa elastīgu, abstraktu domāšanu un tajā pašā laikā spēju rūpīgi apstrādāt lielus informācijas apjomus. To viņa liek lietā sava promocijas darba izstrādei. No Andas veidojas nopietns zinātnieks ar līdera dotībām,” pētnieci raksturo viņas zinātniskā vadītāja, akadēmiķe Jekaterina Ērenpreisa. „Kā nokļuvu Vēža Šūnu bioloģijas laboratorijā? Palīdzēja gadījums. Draudzene aicināja līdzi uz šīs laboratorijas semināru. Tajā uzstājās profesore Ērenpreisa. Viņa stāstīja tik fantastiski, ar tādu aizrautību un par tik interesantām lietām, ka sapratu – tieši šis cilvēks man iemācīs nodarboties ar fundamentālo zinātni! Šajā laboratorijā strādāju joprojām,” atceras zinātniece.
Andai Hūnai ir dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā un viņa intensīvi gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju. Viņa ir 8 starptautisku publikāciju autore vai līdzautore, regulāri piedalās starptautiskās zinātniskajās konferencēs, kopš 2011. gada ir Latvijas Šūnu bioloģijas biedrības valdes locekle un sekretāre, darbojas Latvijas Bioķīmijas biedrībā un Starptautiskajā Šūnu Novecošanās Asociācijā (ICSA), organizē zinātniskos seminārus, ir piedalījusies konferenču un kursu rīkošanā.
Audzēja atgriešanās pēc terapijas ir nopietna un nepietiekami izprasta problēma onkoloģijā. Tradicionālā pretvēža terapija tiek mērķēta uz šūnām, kas ātri dalās. Tomēr ir novērots, ka šūnas spēj izvairīties no terapijas izraisītas nāves un šūnu novecošanās, atjaunojot audzēju, turklāt bieži – vēl ļaundabīgākā formā.
Pēdējā laika pētījumi liecina, ka izšķirošie faktori šūnu izdzīvošanā saistīti ar šūnas enerģētikas izmaiņām terapijas laikā. Audzēja šūnās pēc terapijas tiek aktivēta autofāgija - process, kad šūna sāk pati sevi daļēji noārdīt un pārveidot, lai atjaunotos. Autofāgijas nepietiekamības gadījumā šūnā uzkrājas „atkritumi” un tā aiziet bojā. Veiktie eksperimenti ar autofāgijas nomākšanu parāda, ka šim procesam ir nozīme vēža šūnu dzīvotspējas uzturēšanā un izšķiroša loma vēža šūnu ataugšanā pēc ķīmijterapijas. Tādēļ turpmāk paredzēts padziļināti pētīt atkritumu šķirošanas un pārstrādes regulāciju šūnā, kā arī meklēt veidus, kā ietekmēt šos procesus, lai nodrošinātu veiksmīgāku pretvēža terapijas iznākumu.
„Fantastiskākais zinātnieka darbā – mēģināt noskaidrot jaunas lietas, paplašināt cilvēces zināšanas, atklāt kaut ko jaunu, cilvēcei svarīgu. Vienu zinātnieku devums palīdz veikt atklājumus citiem zinātniekiem. Pati nodarbojos ar fundamentālo zinātni – cenšos paplašināt zināšanas par šūnās notiekošajiem procesiem un ceru, ka tas palīdzēs citiem zinātniekiem un galarezultātā – glābs daudzu cilvēku dzīvību.
„Zinātniece ar humanitāro stīgu”
Tieši tā Andu Hūnu raksturo viņas zinātniskā vadītāja. Gūtā trauma un laika trūkums pagaidām pārvilkusi svītru zinātnieces hobijam alpīnismam. Tā vietā nākusi jauna aizraujoša nodarbe: pēdējos gados Anda aktīvi darbojas kustību teātrī Starpnozaru mākslas grupā Idea Gnosis, veidojot performances. Mīlestība uz mākslu un kultūru Andai ieaudzināta kopš bērnības – viņas vectētiņš ir slavenais diriģents Gido Kokars.
Ikdienā jaunā zinātniece pārvietojas ar velosipēdu, viņai patīk gatavot ēst un cienāt draugus, iet pārgājienos.
