Studijas Pētniecības darbi
Studijas

Pētniecības darbi

BMC ir draudzīga vide dažādiem pētījumiem, kurus ar pasaules līmeņa aparatūras palīdzību veic augsti kvalificēti speciālisti dažādos pētījumu virzienos (skat. sadaļu Virzieni). Katru gadu aptuveni 50 studentu no Latvijas Universitātes Bioloģijas, un Medicīnas fakultātēm, Rīgas Stradiņa universitātes ārstniecības un farmācijas fakultātēm, kā arī dažādām RTU fakultātēm, pētījumu institūta speciālistu vadībā veic savu kursa, bakalaura un doktora darbu ietvaros nepieciešamos eksperimentus un novērojumus, un pēc tam ziņo par tiem laboratoriju un grupu semināros un kolokvijos. Katru gadu LBMC tiek aizstāvēti vidēji 10 kursa darbi, 9 bakalaura darbi, 8 maģistra darbi, kā arī 2 disertācijas. Arī skolēniem, kuri ir ieinteresēti biomedicīnā, ir iespējams izstrādāt savus zinātniski pētnieciskos darbus mūsu institūtā.

Kursa, bakalauru, maģistru un doktoru darba vadīšanā vai recenzēšanā piedalās lielākā daļa BMC zinātniskā personāla, nodrošinot kvalificētu vadību, dziļi kritisku analīzi, tādējādi garantējot augstu izglītības un zinātnisko standartu ievērošanu, kā rezultātā BMC veiktie studentu darbi tiek regulāri godalgoti, studenti ir saņēmuši Morberga un Vītolu fondu stipendijas, LZP (Latvijas Zinātnes Padome) finansiālu atbalstu, ESF (Eiropas Sociālais Fonds) stipendijas. 

BMC regulāri uzņem ārzemju docētājus un studentus t.sk. nodrošinot studentiem iespējas izstrādāt promocijas darbus.

KURSA, BAKALAURA UN MAĢISTRA DARBU IZSTRĀDES IESPĒJAS

LATVIJAS BIOMEDICĪNAS PĒTĪJUMU UN STUDIJU CENTRĀ

 

PIETEIKŠANĀS KĀRTĪBA

Lai pieteiktos uz kādas kursa, bakalaura vai maģistra darba tēmas izstrādi, pretendentam uz BMC Studiju direktora e-pastu (kaspars@biomed.lu.lv) jāatsūta CV un īsa motivācijas vēstule, kurā paskaidrots, kāpēc izvēlēta tieši šī tēma.  Pēc iepazīšanās ar pretendenta CV un motivācijas vēstuli, konkrētās tēmas vadītājs aicinās pretendentu uz individuālām pārrunām.

Pētījumu tēmas

Nr. p.k.

Tēmas nosaukums

Tēmas vadītājs

Pētījuma mērķis

Darba uzdevumi

Piezīmes

1.

Gēnu ekspresijas datu (NGS, mikrorindu) apstrāde un analīze

Dr.biol. Pāvels Zajakins

(Vēža biomarķieru un imunoterapijas grupa, vadītāja Dr.biol. Aija Linē)

Šajā darbā tiks veikta dažādos pētījumu projektos iegūto gēnu ekspresijas datu analīze, ar mērķi noskaidrot atšķirīgi ekspresētos gēnus dažādos šūnu modeļos vai audu paraugos, raksturot nekodējošo RNS sastāvu ekstracelulārās vezikulās vai pacientu plazmā utt.

Analizēt NGS un mikrorindu datus, izmantojot brīvi pieejamu programmatūru un pašrakstītos skriptus.

Vēlamas priekšzināšanas: Кomandrindas izmantošana, sākotnējās programmēšanas prasmes, izpratne par statistikas metodēm.

2.

Genoma telpiska regulācija: heterohromatīns, kodoliņš un hromatīna tīkls

Dr.habil.med. Jekaterina Ērenpreisa

(Vēža šūnas bioloģijas grupa, vadītāja Dr.habil.med. Jekaterina Ērenpreisa)

Pārbaudīt darba hipotēzi, ka visparēja mRNS transcripcija tiek regulēta ar heterohromtīna 3D struktūru.

Eksperimenti šūnu kultūrā, ietekmējot mRNS sintēzi un izmantojot fluorescentas antivielu proves, 2D un 3D šūnu kodola mikroskopija un attēla analīze.

Interese strādāt ar mikroskopu, spēja pielietot PC progmmatūru, hromatīna organizācijas un minimālās fizikas zināšanas. Tēma paredzēta bakalaura un maģistra darba izstrādei.

3.

Expression of proteins of the anthocyanin synthesis pathway in yeasts

Paulius Lukas Tamosiunas (PhD)

To obtain sequences encoding plant enzymes participating in anthocyanin synthesis, to express these proteins in different yeasts. RNA extraction from plants, cDNA synthesis, cloning, gene expression in yeasts and analysis. Two students are welcome. The working language is English. The project is intended for Bachelor thesis. Basic laboratory skills, good English and motivation are required.
4. Hipofīzes neiroendokrīno audzēju ar prolaktīna sekrēciju visa genoma analīze patoģenēzes mehānismu noskaidrošanai.

Dr. biol. Raitis Pečulis

(Cilvēka ģenētikas un molekulārās medicīnas grupa, vadītājs Dr. biol. Jānis Kloviņš)
Noteikt hipofīzes neiroendokrīno audzēju somatiskās mutācijas un genoma strukturālos variantus un veikt to anotāciju un interpretēšanu visa genoma sekvenēšanas datos Analizēt lielapjoma sekvencēšanas datus, izmantojot brīvi pieejamu programmatūru, interpretēt un aprakstīt rezultātus, veikt salīdzinājumu ar literatūras datiem Vēlamas priekšzināšanas: Кomandrindas izmantošana, unix pamati, izpratne par statistikas metodēm, cilvēka genoma uzbūve
5. Hipofīzes neiroendokrīno audzēju transkriptoma analīze audzēja mikrovides parametru noskaidrošanai

Dr. biol. Raitis Pečulis

(Cilvēka ģenētikas un molekulārās medicīnas grupa, vadītājs Dr. biol. Jānis Kloviņš)
Identificēt hipofīzes neiroendokrīno audzēju mikrovides molekulu ekspresiju, šūnu sastāvu un RNS izoformas trankriptoma sekvencēšanas datos, izmantojot datošanas metodes. Analizēt lielapjoma sekvencēšanas datus, izmantojot brīvi pieejamu programmatūru, interpretēt un aprakstīt rezultātus, veikt salīdzinājumu ar literatūras datiem Vēlamas priekšzināšanas: Кomandrindas izmantošana, unix pamati, izpratne par statistikas metodēm, cilvēka genoma uzbūve
6. Neiromuskulārās slimības pētījums peļu modelī MSc. biol. Jānis Stāvusis

(Medicīniskās ģenētikas un mitohondriālo pētījumu grupa, vadītāja Dr.biol. Inna Iņaškina)
Veikt jaunatklātas neiromuskulārās saslimšanas raksturojumu, izmantojot transgēno peļu modeli. Darbs ar izmēģinājuma dzīvniekiem (pelēm), konfokālā mikroskopija, proteīnu ekspresijas analīzes. Vēlamas teorētiskas priekšzināšanas šūnu un molekulārajā bioloģijā, augsta atbildības sajūta un motivācija. Tēma piemērota kursa vai bakalaura darba izstrādei.
7. Retu iedzimto slimību diagnostika Dr.biol. Inna Iņaškina

(Medicīniskās ģenētikas un mitohondriālo pētījumu grupa, vadītāja Dr.biol. Inna Iņaškina)
Attīstīt un uzlabot specifisku reto iedzimto slimību diagnostiku Latvijā. Darbs ar pacientu paraugiem, dažādu molekulārās bioloģijas metožu izmantošana. Vēlamas teorētiskas priekšzināšanas šūnu un molekulārajā bioloģijā, augsta atbildības sajūta un motivācija. Tēma piemērota kursa vai bakalaura darba izstrādei.
8. Hipofīzes neiroendokrīno audzēju genotipēšanas datu analīze ar audzēja risku un fenotipu asociēto marķieru noteikšanai. MSc. biol. Rihards Saksis (Molekulārās un funkcionālas genomikas izpētes grupa, vadītāja Dr. biol. Vita Rovīte) Veikt hipofīzes neiroendokrīno audzēju un veselo kontroļu genotipēšanas datu analīzi pacientu un kontroles grupās, lai noteiktu ar audzēja risku un fenotipu asociētos marķierus. Analizēt genotipēšanas datus, izmantojot brīvpieejas programmatūru un komandrindas. Interpretēt rezultātus un salīdzināt ar literatūrā pieejamo informāciju. Vēlamās priekšzināšanas (nav obligāti): linux terminālis, R/RStudio, izpratne par statistikas metodēm. Tēma paredzēta kursa vai bakalaura darba izstrādei. Nav paredzēts darbs laboratorijā.
9. Vīnogas inficējošo vīrusu identifikācija un raksturošana. Dr.biol. Ina Baļķe (Augu vīrusu proteīnu izpētes grupa, vadītāja Dr.biol. Ina Baļķe). Pilotprojekta ietvaros identificēt un raksturot vīnogas inficējošos vīrusus. Klonēt un ekspresēt vīrusa kodētos proteīnus ar mērķi noteikt to 3D struktūru. Iegūt vīrusam līdzīgās daņiņas no apvalka proteīniem un pābaudīt to potenciālo pielietojumu biotehnoloģiskai izmantošanai.  Darbā paredzēts no ievāktiem vīnogu lapu paraugiem izdalīt kopējo RNS, veitkt NGS bibliotēku sagatavošanu, iegūto datu analīzi, kas ietver jaunu un zināmu vīrusu identifikāciju, iegūto datu verifikāciju, pilna vīrusa genoma noteikšanu, izmantojot arī 5’ un 3’RACE metodi. Vīrusa kodēto proteīnu, it īpaši apvalka proteīna, klonēšana, ekspresija, attīrīšana, raskturošana un 3D struktūras noteikšana. Vēlamas teorētiskas zināšanas molekulārajā bioloģijā. Augsta atbildības sajūta un motivācija. Tēma piemērota gan kursa, gan bakalaura, gan maģistra darba izstrādei.
10. Smiltsērkšus inficējošo vīrusu identifikācija un raksturošana Dr.biol. Ina Baļķe (Augu vīrusu proteīnu izpētes grupa, vadītāja Dr.biol. Ina Baļķe). Pilotprojekta ietvaros identificēt un raksturot smiltsērkšķus inficējošos vīrusus. Klonēt un ekspresēt vīrusa kodētos proteīnus ar mērķi noteikt to 3D struktūru. Iegūt vīrusam līdzīgās daņiņas no apvalka proteīniem un pābaudīt to potenciālo pielietojumu biotehnoloģiskai izmantošanai. Darbā paredzēts jau iegūtu RNA-seq datu kopā identificēt augu vīrusu sekvences, kā arī no ievāktiem smiltsērkšķu lapu paraugiem izdalīt kopējo RNS, veitkt NGS bibliotēku sagatavošanu, veikt iegūto datu analīzi, kas ietver jaunu un zināmu vīrusu identifikāciju, iegūto datu verifikāciju, pilna vīrusa genoma noteikšanu, izmantojot 5’ un 3’RACE metodi, kā arī pilna garuma icDNS izveidi. Vīrusa kodēto proteīnu, it īpaši apvalka proteīna, klonēšana, ekspresija, attīrīšana, raskturošana un 3D struktūras noteikšana. Vēlamas teorētiskas zināšanas molekulārajā bioloģijā, komandrindas izmantošanā, sākotnējās programmēšanas prasmes, izpratne par statistikas metodēm. Augsta atbildības sajūta un motivācija. Tēma piemērota kursa, bakalaura vai maģistra darba izstrādei.

Ātrās saites



Mājas lapas izstrādi finansēja ERAF 2.1.1.2. aktivitātes projekts Nr. 2010/0196/2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/004 "Latvijas biomedicīnas pētījumu integrācija Eiropas zinātnes telpā".